Nav mīla jāmeklē, tā atnāks pati,
Un visām durvīm droši cauri ies,
Jo mīlestība - tā ir dzīve pati,
No kuras cilvēks nevar noslēpties.
Pasaki, čalīt, kāpēc tas tā,
Kāpēc man par Tevi jādomā?
Saule aust, pēc tam tumst,
Mana sirds pēc Tevis skumst!
Mīlestība - skaista rota,
Tā par visu spožāk mirdz!
Laimīgs tas, kam tā ir dota,
Ko var glabāt katra sirds.
        
  

Skūpsts ir elektriskais zvaniņš
Mīlestības priekšnamā.
Mīlestība - Cukurgraudiņš
Dzīves rūgtā kafijā!
 Gailis brīnās,galvu groza,
 Jāieņem būs nikna poza,
 Kaimiņduksis sparu lielu,
 Aplidot sāk Gaiļa sievu.
      To laimi, ko tu meklē,    
      To savā sirdī rod.  
      To sirdi, ko tu mīli,
      To citam neatdod!
                                                                            
                                                                   
                            
Glabā manu sirsniņu
Tā kā baltu tauriņu,
Neļauj viņu samīdīt,
Dzīves dubļos notraipīt.
                    Reiz dzīvoja divi cilvēki,
                    Kas nezināja, kam patikt.
                    Paldies, ka tu mani satiki
                    Un ļāvi man sevi satikt.
Ūdens spēks ratus griež,
Mīlestība sirdi spiež,
Labāk mīlēt, ciest un cerēt
Nekā kaktā cāļus perēt.

                                                                           

Raksti smiltīs visus, kurus nīsti,
Jūras viļņi smiltis aizskalos!
Raksti klintīs visus, kurus mīli,
Viļņi klintis nesagraus.
     Tos brīžus, kad mums jautri gāja -
     Tos, lūdzu, atceries!
     Bet to, kad tevi sāpināju -
     Tos piedod man un aizmirsti!
Tu man prasi, ko es mīlu,
Es tev teikt to nevaru.
Visus pirmos burtus saliec,
Izlasi, tad zināsi.

                                    

Manas lūpas visiem smaida,
Manas acis visiem mirdz,
Bet es mīlu tevi vienu,
Tev tik pieder mana sirds
     Amoriņš ar asām bultām
     Lēkā tik pa mīkstām gultām,
     Kas tad šim būs uznācis
     Laikam bultu uzdūris!
Valentīns ir vienreiz gadā
Nenomirsi Tu nu badā
Tik daudz siržu ceļo apkārt
Mājās visur tās gribās sakārt!